Ar Tukuma rajona tautas deputātu padomes valdes lēmumu Nr.3 1994. gada 7. janvārī tiek atļauts atvērt Engurē mākslu skolu. Engures mākslu skolai noteikts juridiskais statuss pie Engures pašvaldības un par skolas direktoru tik iecelts toreizējais pagasta entuziasts un aktīvs mūzikas un mākslas domas atbalstītājs Arnis Zviedris.
1. gads
Darbu reizē ar pirmo direktoru uzsāka vēl pieci skolotāji: Kaira Egle un Iveta Šmeliņa (tagad Ingevica-Bērziņa) māca klavierspēli, Zinta Zviedre – akordeona spēli, skolas direktors Arnis Zviedris māca metālpūšamos instrumentus. Ar jaunajiem māksliniekiem strādā Maija Matīsa.
Divas no šīm skolotājām – Kaira Egle un Iveta Ingevica-Bērziņa– skolā strādā joprojām.
Tiek piešķirtas telpas bērnu dārza Spārīte ēkā. Mācības skolā uzsāka 35 audzēkņi. Skola ir jaunā meklējumos – instrumentu nav, mēbeļu maz, koncertu pieredzes – nekādas.
Jā, skolas pirmdokumentos varam lasīt, ka skolai tajā laikā pieder pavisam niecīgs inventārs -1 klavieres un 8 krēsli.
Tomēr neskatoties uz to, skolotāji ir ideju un apņēmības pilni, dzimst dažādas domas, pat par teātra nodaļas izveidi. Pirmā skolotāja, kas to” lietu ņem savās rokās” ir skolotāja Irēna Valūjeva. Šī mākslas joma piesaista daudzus gribētājus izmēģināt savu varēšanu, tādēļ tiek izveidota vesela klase, kura kopā ar skolotāju vēlāk kuplina gandrīz visus skolas pasākumus.
2. gads
Savā otrajā pastāvēšanas gadā skola uzņem jaunus ceļa gājējus. Tiek atvērta teātra klase audzēkņiem no 10 gadu vecuma ar pilnu skatuves mākslas apguves programmu.
Skolā sāk strādāt skolotāja Vēsma Dūmkalna un bērniem ir iespēja apgūt flautas spēli. Tāpat sāk strādāt skolotāja Agita Pumpure un sāk mācīt mākslas klases audzēkņiem tekstila mākslu. Akordeonu māca Daiga Akmane. Skolā aktīvi darbojas metālpūšamo instrumentu klase, kura diemžēl vēlākajos gados beidz pastāvēt skolotāju trūkuma dēļ. Par direktori otrajā mācību gadā kļūst skolotāja Kaira Egle un vada skolu nākamos 3 gadus. Jaunās direktores vadībās skolas telpas tiek pielāgotas mākslu skolas vajadzībām – notiek starpsienu pārbūve un kosmētiskie remonti. Audzēkņu skaits aug un telpās kļūst par šauru.
3. gads
Mūsu skola savas pastāvēšanas 3. gadā – izejam sabiedrībā. Skolotāji brauc uz semināriem un plenēriem – kopā ar audzēkņiem aktīvi sadarbojas ar citām mākslas skolām.
Notikuši pirmie koncerti – tepat Engurē, gan Tukumā, gan Kolkā. Pirmā piedalīšanās Valsts konkursā pūšamajiem instrumentiem. Notiek mākslas darbu izstādes, tās tiek vestas gan tepat uz Tukumu, Durbes pili, gan Valmieru.
Vizuālās mākslas klase ir pilnveidošanās meklējumos. Šajā laikā audzēkņiem ir rasta iespēja apgūt arī klūgu pīšanu, ko vada tautas daiļamata meistare Dace Čikste un koktēlniecību -Andra Pumpura vadībā. Ar teātra klases audzēkņiem strādā skolotāja Tamāra Balode
4. gads
Ceturtais mācību gads ir īpaši nozīmīgs. Audzēkņi piedalās jau nopietnākos jauno mūziķu konkursos, no kuriem nozīmīgākais ir – 2. vieta jauno pianistu konkursā mūzikas skolām Jaunpiebalgā, kuru iegūst Jānis Bērziņš, pateicoties savai skolotājai Ivetai Šmeliņai (ingevica-Bērziņai).
Īpašu jaunrades dvesmu šajā gadā skolā ienes jauna un enerģiska skolotāja -skolotāja Jana Dambekalne un strādā skolā nākamos 5 gadus, vadot visu lielo vizuālās mākslas nodaļu. Skolotāja Jana realizējusi skolā daudz sava radošā darba ideju. Bet lielākais notikums šajā mācību gadā ir tas, ka skola iziet akreditāciju un iegūst to uz maksimāli iespējamo laiku – 7 gadiem. Tas ir visu skolotāju un audzēkņu nopelns, kā arī pateicoties pagasta atbalstam, kuras varas stūri tolaik turēja savās rokās Juris Sedliņš.
5. gads
Engures mākslu skola gatavojas savai 5. dzimšanas dienai. Ir pienācis 1998. gads un skolā ienāk daudz pārmaiņu. Skolā vadības „grožus” pārņem jauns vadītājs un tā ir direktore Ina Selivanoviča (tagad Gailāne), kura vēl šodien vada skolu. Jaunās direktores mērķis ir nostiprināt skolas pedagogu saimi, jo 4 skolas pastāvēšanas gados skolā mainījušies turpat 20 pedagogi. Līdz ar viņu skolā ienāk jauna pedagogu saime, kuras kodols skolā strādā vēl joprojām. Tā gada svarīgs notikums- tiek atvērta vijoles spēles klase, kuru sāk vadīt pirmā šis skolas vijoles skolotāja Ilze Kokina. Mākslas klasē tiek atjaunots mācību priekšmets “Keramika” kurš ir ļoti pieprasīts un lielā cieņā. Ar bērniem tajā laikā strādā enerģiskā un prasmīgā skolotāja Una Bērziņa, bērni viņu ir ļoti iemīļojuši un sauc par mālu skolotāju. Vēl mākslas nodaļā paveras iespēja apgūt ādas apstrādi, ko tobrīd vada Ingūna Pērkone.
Par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju sāk strādāt māksliniece Jolanta Balode un strādā jau 16 gadus mūsu skolā. Šajā mācību gadā Teātra nodaļu sāka vadīt Baiba Ķīse (Dorne) un aktīvi turpmākajos gados piedalījās ar teātra mākslu saistītajos pasākumos.
Skolas mākslas klases audzēkņi piedalās vērienīgā starptautiskā mākslas projektā „Visapkārt ūdens”, konkursos skolas vārdu spodrina jau skolas absolventi: Marģers Liskops, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Šmeliņš, Ilze Kukle, Jānis Dūmkalns, Daina Puzānova.
6. gads
Mākslas skolas audzēkņi paspējuši piedalīties – Jelgavā, Bēnē, Tukumā, Bolderājā, Babītē, Janpiebalgā….Nu ne jau mūziķi vien brauc pa visu Latviju, arī mākslinieki ar izstādēm, un patiesībā ne tikai ar izstādēm, top jau arī vērienīgākas lietas. Skolotājas Janas vadībā tiek „uzskaistinātas” Engures vidusskolas kafejnīcas sienas. Un skolotājas Jolantas vadībā vidusskolā uz sienas top gleznojums ar nosaukumu “Putni”. Skolas kabinetos uzrodas dažādi floristikas veidojumi, jo skolā sāk strādāt un bērniem floristiku māca skolotāja Maija Veinberga. Sākas interesantas pastaigas pa mežu, materiālu vākšana un to praktiska pielietošana. Šajā gadā māksliniekiem dzīve kļūst vieglāka, jo viņi iegūst telpas bērnu dārza 2. stāvā, kur var nodoties ar visiem jau pieminētajiem radošās izpausmes veidiem vienuviet. Skolā sāk strādāt jaunā skolotāja Alīna Tairova, kura māca bērniem vijoles spēli un kura pati vēl mācās Ventspils koledžā. Šodien jau viņa var lepoties ar savu audzēkņu neskaitāmiem sasniegumiem gan Valsts mēroga, gan Starptautiska mēroga konkursos.
7. gads
Šis ir skolas lielākais izlaiduma gads visas skolas pastāvēšanas gados -19 absolventi!. Tas bija arī pirmais teātra nodaļas izlaidums. Diplomus saņēma 5 audzēķni.
Skolā sāk strādāt šodien bērnu iemīļotā solfedžo skolotāja Arnita Freināte un akordeona spēles skolotāja Aiga Raginska, kura vēlāk vēlreiz atgriežas mūsu skolā uz neilgu laiku un māca bērniem Solfedžo. Notiek vērienīgs skolas organizēts pasākums, kurš kļūst par tradīciju – “Mākslas dienas Engurē”. Pasākums vienoja visas pagasta mācību iestādes un ne tikai, arī pašdarbniekus un individuālos māksliniekus. Un protams, turpinās piedalīšanās festivālos un konkursos, kur noteikti gribas izcelt Līgas Ratnieces piedalīšanos Valsts Jaunrades konkursā Rīgā ar iegūto 3. vietu.
8. gads
Tieši šis – 2001. gads, jauna gadsimta pirmais gads – skolā ienāk ar vislielāko audzēkņu skaitu – 140. Skolā sāka darboties pirmsskolas mūzikas izglītības programma “Ritmika” skolotājas Kairas Egles vadībā. Bet vizuālās mākslas nodaļā šajā gadā top tērpi teātra nodaļas audzēkņu izrādei “Mazais Princis”. Izrāde atzinīgi tika novērtēta arī Tukuma rajona bērnu teātru ikgadējā festivālā “Vējlukturis”. Pavasaris atkal atnāca ar mākslas dienām. Izstādes ar katru gadu kļūst plašākas un krāsainākas. Mākslinieki piedalās arī Tukuma rajona jaunrades nama konkursā “Baltie zvani”.
9. gads
Mūsu skola aug, pilnveidojas, top gudrāka un plašāka. Skolotāju kolektīvam pievienojas vijoles skolotāja Katrīna Kalēja (tagad Eglona) un ādas plastikas skolotāja Egita Dumbre.
Engures mākslu skolai tiek piešķirts nosaukums “Engures mūzikas un mākslas skola” un tā kļūst kā profesionālās ievirzes izglītības skola ar divām pamatrpogrammām – “Instrumentālā mūzika” un “Vizuāli plastiskā māksla”. Paralēli tam darbojas 3 interešu izglītības programmas mākslā, mūzikā “Ritmika” un teātra mākslas pamati. Pagasta vadības stūri savās rokās pārņēmis A. Kalnozols, kurš atbalsta skolas darbību finansiālajā jomā, un kurš to aktīvi dara vēl joprojām.
10. gads
Skolas jubilejas gads. Salīdzinot ar pašu sākumu skolai ir jau pašai savi mūzikas instrumenti, un skolas jubilejas reizē Engures pagasta padome mums dāvina arī jaunu flīģeli, kas skolas pianistiem ir kā skaists sapņa piepildījums. Katru gadu tiek veikti kosmētiskie remonti un telpās skolēniem ir silti un mājīgi. Darbu skolā arī uzsāka profesionāla māksliniece, gleznotāja Laila Kelle, kura brauc no Zentenes puses, no turienes līdzi vedot arī savus mākslas studijas audzēkņus. Turpmāk skolas audzēkņu skaitu papildina arī Zentenes puses bērni, ar kuriem mākslas jomā darbojas Laila.
11. gads
Atkal skolas akreditācijas gads, kad skola apliecina savu profesionālo varēšanu. Skolā aktīvi darbojas skolas padome, kur aktīvi skolas darbā iesaistās tieši audzēkņu vecāki.
Skolā sāk strādāt jauna keramikas skolotāja Velga Melne, kura turpina bērniem ierādīt prasmes keramikas mākslā.
12. gads
Skolā tiek atvērtas jaunas programmas: Sitaminstrumentu spēle, ko vada Aivars Sprigulis, Kokles spēle – ko vada Gita Andersone, kā arī mākslas skolā ar šo gadu var apgūt apģērbu modelēšanas un šūšanas prasmes mācību nodarbībās Darbs materiālā, ko vada jaunā skolotāja, mūsu skolas absolvente Iveta Uzule (tagad Skubiņa). Tas ir arī aktīvs gads, kad skolēni un skolotāji piedalās dažādos konkursos, kuros jau iegūtas vērā ņemamas gadalgas. Kā lielākos sasniegumus var minēt 1. un 2. vieta Justīnei Fišerei un Sintijai Beļinskai Valsts jaunrades konkursā, kur kompozīciju māca A. Tairova, pirmo reizi mēs iegūstam 3. vietu Starptautiskā konkursā kamermūzikā, kur uzstājas jaunizveidotais trio (ped A. Tairova, K. Egle), mākslinieki saņem 5 godalgas starptautiskajos konkursos, pirmo reizi konkursā jau piedalās mazie koklētāji, kuri turpmāk atnesīs mums daudz slavas, gūstot sasniegumus Starptautiskajos konkursos Krievijā.
13. gads
Skolā ienāk jauni pūšaminstrumentu skolotāji: Māra Piese – kura tagad bērniem māca flautu, un Artūrs Kupjanskis – kurš māca klarnetes spēli. Savukārt mākslas skolā tiek atvērta koktēlniecības klase, kuru vada Jānis Čivlis. Audzēkņu lielākie panākumi saistās ar piedalīšanos dažāda mēroga konkursos. Īpaši var atzīmēt iegūto zelta medaļu Starptautiskajā Vizuālās mākslas konkursā „Ēģipte ar bērna acīm” audzēknēm Leldei Bonfelde (ped. J. Balode) un Montai Kuzminai (ped. E. Dumbre). Godalgu iegūst Agija Balode UNESCO Starptautiskais bērnu mākslas konkursā “Tas peld, tas rāpjas, tas var lidot” Francijā (ped. A. Pumpure). Savukārt mūzikā pirmo reizi 2. vietu Valsts konkursā mums iegūst jaunā vijolniece Diāna Āboliņa (ped. A. Tairova). Viņas spožais talants nepaliek nepamanīts, un šodien Diāna turpina mācības Rīgā, J. Mediņa Mūzikas vidusskolā. Bet klavierspēlē pirmos konkursa panākumus gūst Dārta Kamilla Kambala ar 2. vietu Klavierspēles konkursā Dobelē (ped. K. Egle), un kura arī turpmāk piedalās daudz dažādos konkursos, iegūstot godalgotas vietas un lielu skatuves pieredzi.
14.gads
Skolā mūzikas teoriju sāk pasniegt skolotāja Elīna Šteinharde Kumalāne, kuras vadībā jau vēlāk audzēkņi gūs panākumus gan Solfedžo konkursos, gan Jaunrades mūzikas konkursos, audzēkņiem piedaloties ar savām kompozīcijām. Vijoļspēli uz laiku māca Indra Sproģe, bet par koncertmeistari sāk strādāt Signe Ķiesnere, kura skolā nostrādā tikai 1 gadu.
15. gads
Gads, kad skola svin savu 15.-to jubileju, un iegūst savas pastāvīgas telpas, ar gaišiem un krāsainiem kabinetiem, skanīgu koncertzāli, un galvenais – pašiem savu skolu! 2009. gada 6. februārī svinīgi Engures pagasta priekšsēdētājs A. Kalnozols pārgriež lenti, un mēs dodamies uz savas skolas pirmo koncertu. Šis ir arī skolas akreditācijas gads, kur akreditāciju iegūstam atkal uz maksimālo termiņu- 6 gadiem.
Nozīmīgākie audzēkņu sasniegumi 2008./2009. mācību gada rudenī ir piedalīšanās Veras Gorodovskas III Starptautiskajā daudzstīgu instrumentu spēles konkursā Maskavā, kur kokles spēles audzēknes Ivita Puzānova un Zita Krišjānova iegūst 1. vietu (ped. G.Andersone). Skolā tiek izveidota gleznošanas studija pieaugušajiem.
16.gads
Apgūstam jaunās telpas, rīkojam koncertus, izstādes, aicinām viesus. Visi brauc mūs aplūkot, apsveikt. 2010. gadā skolā nomainās vizuāli plastiskās programmas vadība. Par mācību daļas vadītāju programmā sāk strādāt jaunā mākslas skolotāja Evita Trapočka (tagad Blumberga). Ar viņas ienākšanu skolas mākslas nodaļa iegūst jaunu elpu. Skolotāja ir pilna jaunām idejām, piedalās ar audzēkņiem turpmākajos gados konkursos, vai visos iegūstot augstāko novērtējumu, ieskaitot Zelta medaļu konkursa „Lidice”. Audzēkņiem ir iespējas uzlabot datomākslas prasmes, iesaistoties Latvijas mēroga skatēs. Evita ar savu aizrautību kopā ar bērniem zīmē, fotogrāfē, kā arī strādā ar pašiem mazākajiem.
17. gads
Skolā ienāk jauns pūšaminstrumentu skolotājs Uldis Folkbergs, kurš ļauj skolā ieskanēties populāram instrumentam – saksofonam. Interese ir liela, un šodien jau jaunie saksofonisti ir pieprasīti ne tikai skolas koncertos, bet arī dažādos novada pasākumos: Lāčplēša dienā, 18. novembra svētkos, kultūras nama pasākumos, dažādos izstāžu atklāšanas pasākumos. Skanīgi vienmēr izvēršas audzēkņu ikgadējie koncerti vecākiem: ir padomāts par repertuāru, par kādu „odziņu”. Saksofonu sāk apgūt arī pieaugušie, braucot pat no Rīgas. Par koncertmeistari gadu vēlāk sāk strādāt arī jaunā pianiste Agnese Folkberga. Skola turpina piedāvāt jau akreditētās programmas, gan meklē iespējas papildināt interešu piedāvājumu. Skolā tiek atvērta Ģitāras spēles programma, ko iesākumā vada Nauris Vrubļevskis, tad to pārņem Andrejs Gradinārovs, kurš pasniedz arī vokālo mākslu, un kopā ar Kristu Gobergu muzicē visos skolas koncertos, bet kopā ar Sintiju Beļinsku atved arī uzvaru no novada konkursa „Balsis”. Šis ir arī viens no visražīgākajiem gadiem, audzēkņiem piedaloties vismaz 40 dažādos Valsts un Starptautiskā mēroga konkursos. Konkursu laureātu vidū ir tādi audzēkņi, kas vairākkārtīgi ir guvuši dažāda veida panākumus: Dārta Kambala, Nikola Tohva, Ivita Puzānova, Zita Krišjānova, Lote Freināte, Laura Bērica, Elīna Konošonoka, Laura Zvirbule, Elīna Vjatere, Samanta Dumbure.
18.gads
Īpašais šī gada sasniegums mākslā, kad starp visām 76 Latvijas mākslas skolām skolas ekspozīcija (skolotāja Evita Trapočka) Valsts konkursa līmenī mākslas kompozīcijā iegūst 2. vietu metodiskā darba izstrādnē. Mūzikā liels notikums ir piedalīšanās Jauno kamermūziķu tiešraides koncertā Radio 3 Klasika konkursam Contertino Praga 2011 (trio D.K. Kambala, E. Konošonoka, D. Āboliņa). Milzkalnē tiek atvērta filiāle audzēkņiem, kuri var apgūt klavierspēles un flautas spēles programmas. Piesakās 10 audzēkņi, un jau pavasarī notiek pirmais audzēkņu koncerts. Bet mākslas programmā sāk strādāt mūsu skolas absolvente Inita Dreimane (tagad Eglīte), kura audzēkņiem pasniedz ādas plastiku.
19. gads
Dziesmu svētku gads. Gan mākslas programmas audzēkņi, gan koklētāju ansamblis piedalās dažādos pasākumos, kas saistās ar gatavošanos šiem vērienīgajiem svētkiem. Mākslā 4-gadīgās Martas Švāģeres zīmējums „Mana mamma Dziesmu svētkos” rotā dziesmu svētku plakātus, bet koklētājas piedalās XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku koncertā Ķīpsalā un gājienā. Koklētājām šis ir īpaši ražīgs gads, jo iegūtas trīs godalgas konkursā „Zelta kokle”, jauno mūziķu Starptautiskajā konkursā Sigulda-2013, kā arī liels notikums ir konkursa kārtas uzvara un iespēja piedalīties starptautiskā projektā “Radio klasika” Latvija-Igaunija.
20. gads
Šodiena. Tādi mēs bijām. Bet neviens nezina kādi būsim. Skolas ēkai- 5, skolai-20. Mēs paši- pedagogi un darbinieki mūžam jauni! Jo strādājot ar bērniem jau citādi nevar. Jāiet laikam līdzi, jāspēj „uztaustīt” viņu vēlmes, viņu iespējas. Bet visi kopā- lepojamies ar saviem skolas absolventiem, no kuriem daudzi iestājušies mūzikas, mākslas vidusskolās, vai kuri saista savu ikdienas dzīvi ar mūziku, ar mākslu, vai strādā tādās profesijās, kur šīs zināšanas ir bijušas pamats savam radošumam. Raivo Millers, Dagnija Millere, Linda Ščebrova, Māris Vitkus, Elīna Konošonoka, Evita Valdmane, Iveta Uzule, Inita Dreimane, Ilze Janmere, Mārtiņš Lasmanis, Madara Janmere, Kristīne Veinberga, Kristiāna Šakina, Lelde Bonfelde, Arnis Evardsons, Jānis Rosickis, Simona Balašova, Kristīne Ernšteine, Daiga Ābele, Justīne Fišere, Laura Bērica, Zanda Džuranoviča, Daina Brūdere, Simona Balašova, Ēriks Balodis un noteikti kāds, kuru nepieminēju, jo straujajā mūsdienu laikmetā visam izsekot līdzi kādreiz arī nesanāk, bet esam pārliecināti, ka visi ir labi cilvēki, un atraduši savu vietu dzīvē. Jo kāds reiz ir teicis: ” …mūziķi un mākslinieki (arī sirdī) nevar būt slikti cilvēki, jo viņiem vienkārši tam neatliek laika.”
