Ar krāšņu gājienu, gariem mēģinājumiem un skanīgu koncertu ir noslēgušies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuru dalībnieki bija arī mūsu skolas koklētājas. 8 meitenes – Anna Lāce, Kristija Majauska, Kate Freināte, Lote Freināte, Karīna Felzenberga, Dārta Krauliņa, Elīna Sēle un Elza Elizabete Leice, vairāku gadu garumā apguvušas programmu, piedalījušās skatēs, neskaitāmos svētku modelēšanas koncertos, kā arī koklētāju skates finālā- un lūk, tas viss rezultējies ar dalību Simtgades svētkos, kurā kokles izskanēja koncertuzvedumā “Stīgo brālīt, stīgo māsiņ!”, pulcējot valsts labākos koklētāju ansambļus.
“Viņš uzvelk stīgas un aug… pāri koku lapontēm, garām mākoņu malām, aiz saules vainaga… Stāsts par cilvēka meklējumiem pēc sevis, tautas un mīlestības.
Kokļu koncertuzvedums „Stīgo brālīt, stīgo māsiņ!” ir muzikāls ceļojums laikā un telpā, kurā latviskā dvēsele piedzīvo iniciāciju caur kokles instrumentu”, tā koncerta mākslinieciskie veidotāji raksturoja uzveduma būtību. Uzvedumā tika spēlētas dažādu komponistu latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi, kā arī īpaši šim koncertam rakstītie Vitas Rudušas, Irīnas Rebhūnas, Valta Pūces un Riharda Zaļupes oriģinālskaņdarbi koklēm.
Bet mūsu piecas dziesmuundejusvētku dienas, vēl pirms lielā koncerta, bija piepildītas ar jautrību, mēģinājumu sviedriem, pārbraucieniem uz mēģinājumu vietām un vakara pastaigām, un vēl, un vēl…Tikai daži mūsu pieturas punkti, pavisam nopietni-nenopietni:
1. jūlijs- ierodamies Rīgas 6. vidusskolā, iekārtojamies, mūs viesmīlīgi sagaida ar katram kolektīvam veltītu čerrindi, un mūsēja skan tā:
Vai kāds saka jā vai nē, Labi dzīvot ENGURĒ,
Meitas smukas tā kā bildes, KOKLES spēlē sirdi silda.
Iekārtojam katrs savu silto vietiņu, izrādās, Elīnai pazudis piepūšamajam matracim aizbāznis! Nāk palīgā Kates tētis, kurš atnes lieku matraci no dejotājiem (trešajā dienā gan atradām… nu Elīna gulēja uz 2 pēļiem). Aizejam pusdienās, un tad gatavojamies pirmajam lielajam notikumam- gājienam. Koklētājas uzvelk savus krāšņos tautas tērpus, piesprauž saktas sapin bizes un dodamies uz Vecrīgu! Lai gan diena pavēsa, un meitenēm nākas arī nedaudz padrebināties, esam možas, atraktīvas un pēc pusotras stundas gaidīšanas, dodamies gājienā zem Engures novada un Engures Mūzikas un mākslas skolas karoga (mūsu karoga Goda nesējs- Lotes un Kates tētis!) cauri visai Rīgai, Dziesmu Svētku vārtiem, pasveicinam prezidentu, Kultūras ministri, kā arī pārējos, kas mums “uzsauc” un sveicina, un lepni iesoļojam Skonto stadionā, lai kopā ar citiem dalībniekiem baudītu mums veltītu koncertu. Atgriežamies vēlu, jo ilgi nācās meklēt autobusiņu, kurš atradās Tālajā ielā, un kuras kartē vēl pagaidām iezīmētas nav. Bet diena emocijām piepildīta, vēl snauduļojot atceramies gardo maltīti Skonto hallē, krāšņo gājienu, citu dalībnieku skaistos tērpus, kā skolotāja Gita aizmirsa vainagu skolā….un jau guļam.
2. jūlijs – mēģinājuma diena. Izpētām vietējā transporta iespējas (paldies Annas tētim, kurš bija sarakstījis mūsu maršrutu un braucamlaikus jau Engurē) un dodamies uz O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolu. Tur visas dienas garumā notiek kokļu koncerta mēģinājumi, bet vakarā jau dodamies uz Vērmanes dārzu, kur viesmākslinieku – ārzemju latviešu mūzikas skanējumā, iegriežam pa kādai jautrai dejai. Mūs filmē, fotogrāfē, jautri…Jā, un lielās meitenes vēl paspējušas aizskriet uz kino, kamēr mazās bija mēģinājumā.
3. jūlijs-turpinās mēģinājumi. Koklētāji koklē, mūsu Lotei vēl nākas pieskriet pie dejotājiem Daugavas stadionā. Visi cītīgi strādā, bet vakarā kā balva- McDonalda apmeklējums. Neveselīgi, bet garšīgi…Ja kas, vainīga Annas mamma!
4. jūlijs- mēģinājumi notiek jau Dailes teātrī, kur paredzēts gala koncerts koklētājiem. Ir nelielais haosiņš…kokļu daudz, ķebļu daudz, bērnu daudz…skatuve un aizskatuve- pavisam nelielas. Nākas pacīnīties par savu “inventāru”, saprast, kur kas jānoliek, un citas daudzas lietas, bet, kad tas apgūts- kokles skan labi, un virsvadītāji ar darbu ir apmierināti. Lielais palīgs šajā vispārēja juceklī ir Annas mamma, kura neatstāj nepamanītu un nenoskaidrotu nevienu sīkumu! Pa vidu koklēm pazūd arī Kristija…bet viss beidzas laimīgi. Nav jau nieka lieta apgūt Dailes teātra ķēķa pusi- kur ģērbtuves, grimmētavas, aktieru telpas…Vakarā lielās meitenes iziet ielās, mazās kopā ar Annas mammu izpēta Vērmanīti un naksnīgo Rīgu…
5. jūlijs- lielā koncerta diena! Jau 11.00 esam saposušās ģenerālmēģinājumam, kurš izskan bez kādiem starpgadījumiem, ja neskaita, ka Kristija mājās (6.vsk.) aizmirsusi matu lentas, baltās zeķes un kurpes. Meitenes satraukumu ātri likvidējam, operatīvi nogādājot, pēc Annas mammas zvana, “pasūtīto preci” adresātam, bet pēcpusdienā, kad kultūras nama Nora mums atvedusi skaistus vainadziņus, un esam pamielojušās ar viņas atvesto gardo kliņģeri (paldies Engures pārvaldei!), jau dodamies uz noslēguma koncertu. Vakarā jau kopā ar vecākiem visi dodas mājās… vien Lote turpina dejot, bet Elza dziedāt. Tā sakot- sākas svētku otrā daļa.
Pirms došanās mājās, pēdējā vakarā pirms koncerta, lieku meitenēm “dokumentēt” savus iespaidus. Lūk, daži citāti no meiteņu rakstītā:
Anna: “Šie ir mani pirmie dziesmu svētki. Pirms tam es drusku uztraucos, bet viss ir kārtībā. Man ļoti patika kā dziesmas izklusījās, kad visi spēlējām kopā. Gājienā laiks gan nebija pats labākais, bija auksts, bet izturēt varēja. Man patika, ka visi braucamie mums bija par brīvu.”
Dārta: “Šie bija mani trešie kokļu dziesmu svētki. Man šie svētki patīk, taču mēģinājumi bija ļoti gari, bet jautri bija brīvie brīži. Manuprāt, koncerts būs izdevies!”
Karīna: “Ieskaitot Skolēnu Dziesmu un deju svētkus, piedalos trešo reizi. Vislabāk šajos svētkos patika brīži, kad varējām doties “shopingā”, bet ēdiens iepriekšējos svētkos man garšoja labāk. Domāju, ka noslēguma koncerts būs ļoti skaists! Esmu lepna, ka piedalos Dziesmu svētkos! ”
Kate: “Šie bija mani otrie dziesmu svētki. Es domāju, ka šie svētki ir izdevušies, vien īsti negaršoja brokastis, bet varēja iztikt. Vislabāk no šiem svētkiem patika svētku gājiens!”
Kristija: “Šie ir mani pirmie dziesmu svētki. Man garšo tie ēdieni, kurus dod. Man nepatika, ka bija jāgaida gājienā, nedaudz nosalu, bet nākamreiz paskatīšos, kāds būs laiks… Bet vēlāk vienmēr bija jautri, man viss patika! Un es arvien labāk sāku spēlēt kokli.”
Elīna: “Šie ir mani pirmie Dziesmu un Deju svētki. Mani iespaidi- gājienam nākamreiz jāpaņem šalle, ja būs auksts, pusdienās varētu būt kāds saldais ēdiens, naktmītnes-ok!, kolektīvs-ļoti labs!skolotājas- ļoti labas! Mēģinājumos man viss patika. Manuprāt, koncerts būs izdevies!”
Tā nu mums tā nedēļa pagāja…vēl tika izdejots, izdziedāts, sadziedāts. Skaisti un ātri tas viss paskrēja- kā viens mirklis. Paldies koklektīva vadītājai, skolotājai Gitai Andersonei par milzīgo ieguldīto daudzu gadu darbu, lai mēs nokļūtu šajā brīnišķīgajā svētku virpulī! Paldies par atbalstu Engures pagasta pārvaldei (transports uz neskaitāmajām skatēm un “saspēlēšanās” koncertiem!), paldies meiteņu vecākiem! (īpaši Annas Lāces mammai par klātbūtni Rīgā), bez viņu lielā atbalsta tas nebūtu paveicams! Svarīgi piebilst, ka repertuārs bija tiešām sarežģīts, ieguldīts liels sirdsdarbs un enerģija gan no meiteņu, gan no skolotājas puses.
…Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki – neaizmirstams amatiermākslas fenomens ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!
Visā piedalījās, līdzi dzīvoja un līdzpārdzīvoja skolas direktore
Ina Selivanoviča.
17.07.2018.
Lūdzam iepazīties ar mūsu sīkdatņu politiku. Uzzināt vairāk
Engures Mūzikas un Mākslas skolas vietnē netiek izmantotas pirmās puses sīkdatnes (angļu valodā „cookies”). Vietnes apmeklētāju reģistrācija un datu analītika netiek veikta.